Atbildība

Krāšana zeķē, protams, ir iespēja, ko izmanto ne pārāk daudz cilvēku, taču krāt var daudz un dažādos veidos, piemēram, iegādājoties dārgmetālus, glabājot naudu krājkontā, u.t.t. Katram no šiem veidiem ir dažādi mīnusi un plusi, taču skaidrs, ka galvenais iemesls veidot uzkrājumus ir iekrāt nākotnei. (Starp citu, ņemiet vērā, piemēram, ka sudraba cena diezin vai spēs sekot, piemēram, algu pieaugumam Latvijas Republikā, pat ja, naudas vērtībai krītoties, tā cena nedaudz augs.)

Krāt nebaltām dienām?

Diezin vai. Jākrāj nākotnei, nevis tieši nebaltai dienai, jo ir dažādi “neparedzamie izdevumi”, kas īstenībā ir ļoti paredzami, piemēram, zobārsta apmeklējums, mašīnas remonts, kā arī profilaktiskās veselības apskates, u.t.t. Taču, piemēram, iekrājot šādiem izdevumiem, varat rēķināties, ka tie būs pieejami arī gadījumiem, kam neesat šos iekrājumus paredzējuši.

Atbildīga aizņemšanās un nepieciešamība veidot iekrājumus

Aptuveni 5-10% ikmēneša ienākumu būtu ļoti labi. Tā, piemēram, reizi mēnesī noslēpjot 50 eiro no 500 eiro algas, varat gadā iekrāt 600 eiro, no kuriem daļu varat izmantot, lai aizbrauktu ceļojumā (tādā mazākā), bet pārējo, piemēram, padzīvošanai kādu mēnesi, ja gadās zaudēt darbu. Tas, cik krāt, ir atkarīgs no iespējām, vēlmēm un vajadzībām. Katrā ziņā 5-10% būtu minimālais slieksnis, no kura iekrājumi arī kļūtu nozīmīgi.

Tāpat jādomā arī, cik ilgi vēlaties krāt. Ja vēlaties veidot “mūža fondu”, t.i., uzkrāt lielus naudas līdzekļus, tad laba doma būtu tos ieguldīt vērtspapīros, taču, protams, tie nav riska droši, un ieguldīto naudu jūs varētu arī zaudēt. Jebkurā gadījumā, tikai dažas obligācijas, kā arī krājkonti (uz raksta tapšanas laiku bankas piedāvā apbrīnojamu 0.1%) ir pilnīgi droši, taču tie ir arī pilnīgi neizdevīgi, un labākajā gadījumā var nosegt vien inflācijas zudumu.

Atbildīga aizņemšanās un iekrājumi

Iekrājumi un kredītu atbildīga aizņemšanās saistās ļoti tieši. Ja vēlaties iegādāties kādu preci, piemēram, mikroviļņu krāsni, tad daudz izdevīgāk par kredītu būs izmantot savus iekrājumus. No otras puses, dažkārt iekrāt visu summu vienkārši nebūs iespējams – tā tas būtu, piemēram, gadījumā ar pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam, skolas maksu, u.t.t.